II līmenis - Riska novērtēšana atlases līmenī

Nepieciešamas zināšanas par vērtējamo darba uzdevumu. Štata darbiniekiem šīs zināšanas lielākoties ir pieejamas. Lietotājiem, kuriem nav šādu zināšanu, vispirms jāorganizē mācības.
Riska novērtēšanas sistēmā ietilpst

• uzdevumu būtisko prasību un darba apstākļu apraksts un
  
• spriedzes līmeņa kvantitatīvā noteikšana ar riska punktu skaitu.
  

Riska punktu skaits atspoguļo balsta un kustību aparāta pārslodzes iespējamības pakāpi. Jo lielāks punktu skaits, jo augstāka riska pakāpe. Balsta un kustību aparāta pārslodzes varbūtība attiecas uz veselu un normāli sagatavotu darba ņēmēju vispārējo kopumu.
Lietotājam ir iespēja izvēlēties vienu no diviem instrumentiem

• Key Item Method (saīsinātā forma: KIM)
  
• Manual Handling Assessment Charts (saīsinātā forma: MAC)
  

, kas tiek izmantoti Eiropā.

Kvalitātes apsvērumu dēļ speciālās instrukcijas abiem instrumentiem (KIM un MAC) jāievēro rūpīgi.

Mērķi

• Uzdevumu būtisko prasību un darba apstākļu apraksts
  
• Spriedzes līmeņa kvantitatīvā noteikšana
  
• Objektīvā riska novērtēšana – riska punktu skaita aprēķins
  
• Intervences punktu norādīšana (reorganizācija un/vai medicīniskā aprūpe)
  

Lietotāju mērķauditorija, piemērošanas priekšnosacījumi

• Labas zināšanas par vērtējamo darba uzdevumu
  
• Pamatzināšanas par darba drošību un veselības aizsardzību
  
• Nav nepieciešama speciāla sagatavotība ergonomikas jautājumos
  
• Veselais saprāts
  

Pasākums

Ja informācija un zināšanas par darba uzdevumu ir nepietiekamas, tad tikai dažas minūtes.
Ja informācija nav pietiekama, tad iepriekš jāiegūst zināšanas par darbu un kustībām. Tādā gadījumā inspicēšanas pasākums atkarīgs no uzdevuma sarežģītības, atkārtošanās pakāpes un darba apstākļiem. Vidēji tas aizņem apmēram 20 minūtes.

Instrumenti

Lai veiktu riska novērtēšanu atlases līmenī, izmantojamas divas derīgas metodes:
Key Item Method (KIM) vai Manual Handling Assessment Chart (MAC)
Abas metodes

• izstrādātas īpaši sakarā ar Padomes Direktīvu par kravu apstrādi ar rokām,
  
• balstītas uz biomehāniskiem, psiholoģiskiem un psihofizioloģiskiem pamatiem,
  
• pārbaudītas, ņemot vērā to noderīgumu un drošumu,
  
• tiek izmantotas vairākus gadus.
  

Abas metodes dod salīdzināmus rezultātus.

Abas metodes ir instrumenti riska novērtēšanai kritiskākajā situācijā – nevis spriedzes un stresa novērtēšanai visas darba dienas vai visas dzīves laikā. To izmantošana nav iespējama vai ir tikai ierobežotā apmērā iespējama, ja uzdevumi ir sarežģīti vai bieži mainās.

Piebildes

Riska novērtēšanā atlases līmenī tiek noteiktas fiziskās darba slodzes raksturpazīmes, parādītas kritiskākās situācijas un doti ieteikumi darbam.
Princips: Svarīgas uzdevumu raksturpazīmes tiek klasificētas, izmantojot vērtējuma skalu un pēc tam aprēķinot riska punktus.
Līdzīgi kā I līmenī, tiek ņemtas vērā dažādas stresa raksturpazīmes attiecībā uz kravu apstrādi ar rokām:

• kaulu, locītavu un muskuļu biomehāniskā spriedze, ko rada darbības izpildei pieliktais spēks un ierobežotie ķermeņa stāvokļi,
  
• muskuļu nogurums intensīvas, biežas vai ilgstošas spēku piepūles rezultātā,
  
• sirds un asinsvadu sistēmas spriedze sakarā ar lielu fizisko darba slodzi,
  
• traucējumi sakarā ar kravas īpašībām (masīva, slidena, ļoti liela),
  
• nelaimes gadījumu risks sakarā ar kravas īpašībām (ļoti smaga, karsta, asa, kustīga),
  
• nelaimes gadījumu risks sakarā ar darba vides īpašībām (nelīdzena vai slidena grīda, ierobežota telpa strādnieku kustībām, šķēršļi, nepietiekams apgaismojums).
  

Riska punktu skaits atspoguļo balsta un kustību aparāta pārslodzes iespējamības pakāpi. Jo lielāks punktu skaits, jo augstāka riska pakāpe. Balsta un kustību aparāta pārslodzes varbūtība attiecas uz veselu un normāli sagatavotu darba ņēmēju vispārējo kopumu.
Lai novērtētu atsevišķa darba ņēmēja individuālo risku, jāņem vērā papildu faktori. Darba ņēmējs var būt pakļauts individuālam riskam, ja:

• ir fiziski nepiemērots konkrētā uzdevuma veikšanai,
  
• valkā neatbilstīgu apģērbu, apavus vai ir citi personiski iemesli,
  
• nav ieguvis atbilstīgas vai pietiekamas zināšanas vai apmācību.
  

Lai veiktu daudzfaktoru analīzi, vienlaikus var atsaukties uz dažādiem 1. un 2. pielikumā uzskaitītiem faktoriem.

Padomi lietotājiem

Ievades datu precīza izmērīšana ir teorētiski iespējama. Praksē dažas raksturpazīmes ir viegli izmērāms, bet dažas raksturpazīmes nav izmērāmas. Kravas svaru var izmērīt ar atspersvariem, darbības var saskaitīt. Taču mērīt darba spēku, berzes pretestību vai ķermeņa stāvokļus ir sarežģīti un dārgi.
Lai panāktu atbilstošu precizitātes līmeni, izmanto aptuvenā aprēķina principu: Visas raksturpazīmes tiek klasificētas no to minimālās vērtības līdz maksimālajai, izmantojot speciālas vērtējuma skalas. Atlases līmenī šādā veidā tiek panākta pietiekama precizitāte.
Lai interpretētu riska punktu skaitu, jāņem vērā šī ierobežotā precizitāte. Mezgla punkti ir kritiskākās situācijas un riska zonas, nevis atsevišķais punktu skaits. Šādā veidā iespējama pietiekama riska novērtēšana darba uzdevumu lielākajai daļai. Dažās situācijās riska novērtēšana šādā līmenī nebūs sekmīga. Tādā gadījumā ir divas iespējas.

• Ja situācija ir neskaidra vai rezultāti nav pieņemami, tad kopīgi jāapsver, jāapspriež un jāinterpretē papildu ziņas, piemēram, darba ņēmēju subjektīvais vērtējums vai sūdzības attiecībā uz darba slodzi.
  
• Ja nepieciešama lielāka precizitāte un detalizēts riska novērtējums, tad jāveic diferencēta analīze atbilstošiIII līmenim.
  

Lai izvairītos no kļūdām, visi punktu rezultāti jāizvērtē kritiski. Rezultāti jāsalīdzina ar pieredzi, subjektīvo stresu, ko jūt darba ņēmēji, ar ziņām par sūdzībām vai darba kavējumiem.
Veicot riska novērtēšanu atlases līmenī, var rasties kļūdas novērtējumā vai interpretācijā. To iespējamie cēloņi var būt nepietiekamas zināšanas par vērtējamo darbu, subjektīvi nepareiza interpretācija, kļūdaini ievades dati, kļūdas aprēķinos.